|
MĀCĪBAS » Vērtēšana un pārcelšana
Apstiprināts ar 2007.gada 28.jūnija direktora rīkojumu Nr.64A MĀCĪBU SASNIEGUMU VĒRTĒŠANAS KĀRTĪBA 7.-12. KLASĒS
1. Izglītojamo iegūtās pamatizglītības un vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību, kā arī mācību priekšmetu sasniegumu vērtēšanu nosaka Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”, Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumi Nr.822 “Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamā klasē vispārējās izglītības iestādēs”, Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumi Nr.544 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem”. 2. Izglītības programmas apguves plānotos rezultātus kopumā nosaka programmas galvenie uzdevumi un izglītības jomām raksturīgie uzdevumi. Konkrēto mācību priekšmetu apguvē sasniedzamie rezultāti un vērtēšanas metodika ir definēta attiecīgo mācību priekšmetu standartos. Katra priekšmeta apguves efektivitāti nosaka mācību mērķu, uzdevumu, satura, metožu, vērtēšanas, mācību organizatorisko priekšnosacījumu, pedagoga, izglītojamā un izglītojamo grupas daudzveidīgā mijiedarbība, kuras centrā ir izglītojamais. 3. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē 10 ballu skalā, saskaņā ar valsts standartos noteiktajiem kritērijiem. Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams mācību sasniegumu vērtējums atbilstoši 10 ballu skalai, pedagogs izglītojamā mācību sasniegumus vērtē ar “ieskaitīts”, “neieskaitīts”. Ieraksts “nav vērtējuma” jeb “n/v” uzrāda nevis vērtējumu, bet vērtējuma neesamību un nav uzskatāms par vērtējumu. Šādu ierakstu lieto, ja vērtējums “ieskaitīts” vai “neieskaitīts” vai vērtējums 10 ballu skalā nav bijis iespējams. Ierakstu “n/v” var lietot klases žurnālos, mācību sasniegumu žurnālos, liecībās un skolēnu dienasgrāmatās vai sekmju lapās. 4. Cēsu Valsts ģimnāzijā izglītojamā sasniegumu vērtēšanai darbojas ieskaišu sistēma. 7.-9.klasēs ieskaiti var aizstāt ar pārbaudes darbu tēmas noslēgumā. Uzsākot mācības, katra semestra pirmajās trijās nedēļās katra mācību priekšmeta pedagogs izplāno ieskaites un pārbaudes darbus, saskaņojot tos ar direktora vietnieku mācību darbā. Ieskaišu un pārbaudes darbu grafiku apstiprina direktors, izpildi kontrolē direktora vietnieks mācību darbā. Izglītojamā mācību sasniegumi ieskaitēs un pārbaudes darbos vērtējami 10 ballu skalā. 5. Vērtēšanas pamatprincipi 7.-12.klasēs ir šādi: 5.1.Izglītojamo zināšanu līmeņa vērtēšanā tiek ievērots atklātības un skaidrības princips: mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs, ietverot pamatprasības izglītojamā sasniegumiem. 5.2. Pozitīvo sasniegumu summēšanas princips: iegūtā izglītība tiek vērtēta, summējot pozitīvos sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošas darbības līmenī. Jebkurš vērtējums, kas atbilst skolēna objektīvajām spējām izpildīt standartā noteiktās zināšanas un prasmes, ir uzskatāms par pietiekamu. 5.3. Vērtējuma atbilstības princips: noslēguma pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes, iemaņas visiem mācību sasniegumu līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un mācību situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu. 5.4. Nosakot vērtējumu, izmanto dažādības principu: mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, mutiskas un kombinētas metodes, darbs var tikt vērtēts gan individuāli, gan kā pāru darbs, gan kā grupas sniegums. 5.4.1. Pārbaudes formas ir noteiktas valsts pamatizglītības un vidējās izglītības standartos. Pēc formas pārbaudes darbu veidiem jābūt dažādiem: · Kontroldarbi, tematiskie kontroldarbi · Diagnosticējošie darbi · Projektu darbi · Uzdevumi ( kvalitatīvie, eksperimentālie, kvantitatīvie, grafiskie) · Prognozējošie darbi · Ieskaites, noslēguma ieskaites, tematiskās ieskaites (rakstiskas, mutiskas, kombinētas) · Praktiskie darbi, laboratorijas darbi · Pārcelšanas eksāmeni · Valsts pārbaudes darbi · Tematiskie, standartizētie un kompleksie testi · Zinātniski pētnieciskā darbība · Individuāla vai frontāla vārdiskā pārbaude · Darbs ar izziņas avotiem, dokumentiem · Referāti · Diskusijas · Eksperiments vai demonstrējums un tā skaidrojums · Mājas domraksts kā ieskaites forma · Radošo darbu skates · Skolēnu pašvērtējums un savstarpējais vērtējums · Prezentācija · Argumentēta eseja · Skolēnu piedalīšanās konkursos Pārbaudes darbā jābūt dažāda satura un grūtības pakāpes uzdevumiem, pārbaudot gan skolēnu zināšanas, gan prasmes, vēlams iekļaut radošus uzdevumus. Sasniegumu vērtēšanas formām un paņēmieniem jāatbilst mācības veiktajiem soļiem. 5.4.2. Pēc mērķa pārbaudes darbi ir: · Ievadvērtēšana tiek organizēta pirms mācību sākuma izglītojamā zināšanu un prasmju pārbaudei ar diagnosticējošu mērķi. · Kārtējās pārbaudes, kas tiek organizētas mācību temata apguves laikā. To mērķis ir veidot un attīstīt vispārējās un mācību priekšmeta specifiskās prasmes, nostiprināt izglītojamo iegūtās zināšanas, sagatavot izglītojamos temata, kursa daļas, semestra vai gada noslēguma darbam. - Kārtējo pārbaužu skaitu, izpildes laiku nosaka pedagogs atkarībā no pārbaudes mērķiem un klases vai grupas sagatavotības. - Kārtējās pārbaudēs iegūtais vērtējums ir “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”. - Kārtējo darbu vērtēšanā plašāk izmantojams skolēnu pašnovērtējums. - Kārtējās pārbaudes nav uzskatāmas par nobeiguma darba sastāvdaļu un vērtējumi “ieskaitīts” un “neieskaitīts” to neietekmē. Semestra vai gada vērtējumu tie var ietekmēt tikai tajos gadījumos, kad izšķiras vērtējums un jāņem vērā skolēna attieksme pret mācību darbu. - Robežvērtēšana tiek veikta tēmas, kursa daļas, vai mācību kursa beigās, lai novērtētu izglītojamā zināšanas, prasmes, sniegumu vai kompetenci. Tās mērķis pamatā ir diagnosticējošs: noskaidrot izglītojamā sasniegumus ar nolūku tos uzlabot atbilstoši nobeiguma pārbaudes prasībām. Robežvērtēšanā darba saturs tiek papildināts ar prasībām, kurās izglītojamajam nepieciešama patstāvīga produktīva darbība, vērtējums tiek izteikts 10 ballu skalā. Vērtējums ietekmē semestra vērtējumu.
- Nobeiguma kontroldarbi (ieskaites) tiek veidoti izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai mācību temata, kursa vai kursa daļas, semestra vai gada nobeigumā. Vērtējums 10 ballu skalā tiek izmantots semestra vai gada atzīmes iegūšanai. Šajos darbos tiek pārbaudītas izglītojamā pamatzināšanas, praktiskā darbība un izglītojamā prasmes izmantot zināšanas nestandarta situācijās. Nobeiguma kontroldarbu (ieskaiti) pilda visi izglītojamie neatkarīgi no vērtējuma kārtējos pārbaudes darbos.
- Diagnosticējošos darbus izstrādā pedagogs izglītojamo sasniegumu konstatēšanai mācību procesa laikā ar nolūku tos uzlabot. Diagnosticējošie darbi izmantojami mācību gada sākumā, lai konstatētu skolēnu sasniegumus iepriekšējos izglītības posmos vai pirms valsts pārbaudes darbiem.
- Nobeiguma pārbaudes darbus (pārcelšanas eksāmenus, gada noslēguma darbus) izstrādā priekšmeta pedagogs, tie tiek izskatīti Metodiskajā komisijā. Direktors 1.semestra noslēgumā apstiprina tos ar rīkojumu.
- Ar direktora rīkojumu apstiprināts pārcelšanas eksāmenu saraksts izvietots izglītības iestādē izglītojamajiem un vecākiem pieejamā vietā. - Pārcelšanas eksāmena vērtējums izliekams skolēna liecībā un ierakstāms personas lietā. - Pārcelšanas eksāmena vērtējums ietekmē gada vērtējumu, bet, ja saņemts vērtējums, kas zemāks par četrām ballēm, skolēns kārto eksāmenu atkārtoti. - Skolotājs var atbrīvot skolēnu no pārcelšanas eksāmena kārtošanas, ja skolēns sistemātiski mācījies visu mācību gadu un gada vērtējums mācību priekšmetā ir ne zemāks par 8 ballēm. Pedagogs informē par savu lēmumu Pedagoģiskās padomes sēdi. Ar direktora rīkojumu apstiprina to izglītojamo sarakstu, kuri atbrīvoti no pārcelšanas eksāmena. - No pārcelšanas eksāmena kārtošanas var tikt atbrīvoti arī mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētāji. - Izglītojamais var tikt atbrīvots no pārcelšanas eksāmena kārtošanas veselības stāvokļa dēļ, ja iesniedzis sertificēta ģimenes ārsta izziņu. 5.5. Vērtēšanas regularitātes princips: mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai noteiktu izglītojamā attīstību un pilnveidotu turpmāko izglītības procesu: 5.5.1. Ieskaišu vai pārbaudes darbu skaits semestrī nevar būt mazāks par stundu skaitu nedēļā attiecīgajā mācību priekšmetā. 5.5.2. Semestra vērtējumu nevar izlikt no viena vērtējuma. Vērtējumu skaits semestrī nedrīkst būt mazāks par 3, ieskaitot ieskaišu vai patstāvīgo darbu vērtējumus. 5.5.3. Izglītojamā iegūtie vērtējumi vismaz reizi mēnesī tiek ierakstīti sekmju lapā, ko paraksta klases audzinātājs un vecāki vai aizbildņi. 7.-8.klasēs pēc vienošanas ar vecākiem var tikt rakstīta dienasgrāmata izglītojamā sekmju atspoguļošanai. 5.5.4. Ieskaites vai pārbaudes darba rezultāti pedagogam 10 dienu laikā jāizliek klases žurnālā. 5.5.5. Par izmaiņām ieskaites saturā vai termiņos izglītojamie jāinformē vismaz nedēļu iepriekš, konkrēti norādot ieskaitē ietvertās tēmas. 5.5.6. Laikā no vienas līdz otrai ieskaitei pedagogs izstrādā savu kontroles sistēmu, kurā var izmantot vērtēšanas sistēmu “ieskaitīts”, “neieskaitīts”. Vērtējums “ieskaitīts” izliekams, ja pareizi veikti 60% no darba. 5.5.7. Pedagogs ieskaiti neplāno semestra pēdējās trīs dienās. 5.5.8. Ja pedagoga slimības vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ ieskaite nenotiek paredzētajā laikā, par tās jauno termiņu pedagogs paziņo ne vēlāk kā nedēļu iepriekš. 5.6. Vērtējuma obligātuma princips: izglītojamajam nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos, izņemot tos gadījumus, kad izglītojamais no kāda mācību priekšmeta ir atbrīvots Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā. Izglītojamais atskaitāms no skolēnu skaita vai atstājams uz otru gadu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 5.6.1. Cēsu Valsts ģimnāzijā izglītojamais sekmīgu vērtējumu semestrī var saņemt tikai tad, ja sekmīgi nokārtojis visas ieskaites, izņēmums ir ilgstoša slimošana semestra beigās. 5.6.2. Ja attaisnojoša iemesla dēļ izglītojamais nav ieradies uz ieskaiti, tad, vienojoties ar priekšmeta pedagogu, 10.-12.klašu izglītojamajiem mēneša laikā ieskaite jānokārto individuālajam darbam paredzētajā laikā.7.-9.klašu izglītojamajiem pārbaudes darbs jāuzraksta divu nedēļu laikā. 5.6.3. 7.-12.klašu izglītojamie uzlabo semestru un gada noslēguma vērtējumus, ja tie bijuši zemāki par 4 ballēm. 5.6.4. Ja ieskaite nav nokārtota pirmajā reizē, to drīkst darīt atkārtoti. Ja arī otrajā reizē izglītojamais iegūst vērtējumu zemāku par četrām ballēm, tad atkārtotai vērtējuma uzlabošanai jālūdz atļauja direktora vietniekam mācību darbā. 5.6.5. Lai paaugstinātu izglītojamā mācību motivāciju, pēc vienošanās ar pedagogu drīkst uzlabot vērtējumu ieskaitē, ja pirmais vērtējums ir bijis sekmīgs, bet zems, izvērtējot katru gadījumu individuāli. 5.6.6. Tie izglītojamie, kas neattaisnoti neierodas uz ieskaiti noteiktajā dienā, uzlabot rezultātu drīkst vienu reizi. 5.6.7. Klases žurnālā izliekami visi vērtējumi, kas ņemami vērā, veidojot semestra vērtējumu. 5.6.8. Ieskaišu termiņus nosaka pedagogs, un tās tiek organizētas galvenokārt mācību stundu laikā.10.-12.klašu izglītojamajiem dienā nedrīkst būt vairāk par divām ieskaitēm, 7.-9.klašu skolēniem- viens pārbaudes darbs. 5.6.9. Ieskaišu grafiks atrodas katras klases žurnālā, un pedagogs atbild par regulāru ierakstu veikšanu tajā. 6. Valsts pārbaudes darbi par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguvi noteikti nosaka Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “ Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”, Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumos Nr.544 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem”. 7. Skolas direktors pēc Pedagoģiskās padomes ieteikuma nosaka ar rīkojumu mācību gada nobeiguma pārbaudījumus (pārcelšanas eksāmenus) 7., 8., 10. un 11.klasēs vienā vai divos priekšmetos. Mācību gada nobeiguma pārbaudījuma darbam jāatbilst kārtējā mācību gadā apgūtajai mācību priekšmeta programmai. 8. Semestra atzīmes izlikšana notiek, ņemot vērā: - Ieskaišu vērtējumu vidējo aritmētisko
- Sekmju dinamiku
- Vērtējumu nozīmīgos projekta vai individuāli sagatavotos darbos
9. Gada vērtējumu dabaszinībās 12.klasē veido vidējais aritmētiskais vērtējums, ko izglītojamais ieguvis, mācoties šo mācību priekšmetu 10., 11., 12.klasēs. 10. Pedagogs ir atbildīgs par to, lai katram izglītojamajam būtu iespēja sasniegt izglītības standartā noteikto zināšanu un prasmju līmeni, taču katra izglītojamā sasniegumi ir atkarīgi no viņa spējām un mācību darba. Izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu katrā mācību priekšmetā atbilstoši mācību priekšmeta standartam un katra mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizēti izvērtē katra mācību priekšmeta pedagogs. Lai daudzpusīgi un maksimāli objektīvi noteiktu katra izglītojamā zināšanu līmeni, vērtējumā jāiekļauj: 11. Apgūto zināšanu apjoms: - Iegūtās prasmes
- Skolēna attieksme pret izglītošanos
- Katra skolēna individuālā attīstības dinamika.
12. Svarīga vērtēšanas procesa sastāvdaļa ir izglītojamo pašvērtējums. Tā tiek veidota izglītojamo prasme vērtēt savus sasniegumus un iesaistīties savu vienaudžu panākumu izvērtēšanā, kopā ar pedagogu novērtēt, kā mācības palīdzējušas sasniegt izvirzīto mērķi. Pašnovērtējumam ieteicams izmantot dažādus veidus: aprakstu, anketas aizpildīšanu, pārrunu pedagogu, ar klases vai darba grupas biedru, vizualizēšanu. Pašvērtējumu izmanto, uzsākot jaunu tēmu, gatavojoties noslēguma pārbaudes darbiem, aizstāvot projektus un referātus, novērtējot darbu grupās. 13. Lai veicinātu sistemātisku darbu visa mācību gada garumā un pašnovērtējumu, kā arī lai uzlabotu vecākiem sniedzamās informācijas kvalitāti par mācību darba rezultātiem, 7.-9.klašu skolēniem pirms brīvlaikiem izliek starpposmu vērtējumus, bet 10.-12.klašu izglītojamajiem divas līdz trīs reizes semestrī izliekamas atestācijas klases žurnālos veicot ierakstus “i” vai “ni” un paskaidrojumos ierakstot, ka tas ir atestācijas rezultāts. 13.1. Ja izglītojamais saņēmis atestācijās vērtējumu “ni” trijos vai vairāk mācību priekšmetos, viņa vecāki saņem rakstisku paziņojumu vai brīdinājumu, ko parakstījis direktora vietnieks mācību darbā. 13.2. Atestāciju termiņi tiek noteikti mācību gada sākumā un par to tiek informēti izglītojamie un viņu vecāki. 14. Skolā izveidota vērtēšanas sistēma, par kuru klases audzinātājs, priekšmetu pedagogi informē izglītojamos un viņu vecākus. izglītojamajiem un viņu vecākiem jābūt skaidram priekšstatam par paveikto un iespējām paaugstināt savu sasniegumu līmeni. Vērtējuma un pašvērtējuma uzdevums ir veicināt izglītojamā sasniegumu uzlabošanos.
 Mācību sasniegumu vērtēšana (108.5 KB)
|
